Māmiņa Aija stāsta AFS par ikdienu ar Taizemes meitenīti Pee-Mai (ģimene latviskojusi meitenes vārdu un sauc par Maijiņu):

Es un manējie slido jau no bērna kājas. Izskatās tikai , ka abas iesācējas, grūti viņu noturēt. Mūsu Maija uz slidām pirmo reizi, viņa bija pārsmējusies līdz krampjiem. Bet vēl pāris reizes aizvedīsim uz ledus halli un tad jau slidos kā balerīna.Viņa ātri mācās.
Piektdien Maijai bija pirmais koncerts.Lec Sudmaliņas ka tik prieks. Aizgāju aiz skatuves palīdzēt saģērbties, tikai mana palīdzība nebija nepieciešama, viens bērns taisa matus, otrs palīdz siet pastalas. Koncerta noslēgumā tika apbalvoti pagasta iedzīvotāji par dažādiem ieguldījumiem kultūrā un pašās beigās izsauc mūsu bērnu un apsveic angļu valodā, kluba vadītāja saka, ka viņi jūtas ļoti pagodināti, ka viņu deju kolektīvā dejo bērns no Taizemes, tas noskaņojums un ovācijas. Es biju līdz asarām aizkustināta. Maija dāvanā saņēma latviešu saktiņu un tautisko prievīti ādas kārbiņā. Vienā bildītē viņa to tur rokās.
Bildes aizsūtīšu protams.

Aija no Vijciema

Mūsu pieredze, iespējas un atmiņas kopā ar audžumeitu Evu!

Mūsu ģimenes lēmums pieņemt vēl vienu meitu savā ģimēnē pavēra mums lieliskas iespējas, neaizmirstamus brīžus un fantastisku pieredzi ko varētu ieteikt arī nākošajām host-ģimenēm, kas šādu lēmumu – pieņemt audžubērnu – vēl tikai apsver.
Jāsaka, ka tik daudz dažādu emociju mums vēl nebija bijis,bet kopā ar savu audžumeitu Evu mēs pavadījām lieliskus un neaizmirstamus brīžus.Tā bija laba iespēja un pieredze mūsu ģimenei un mūsu bērniem, kā arī kopīgs pārbaudījums pašiem sev – cik draudzīgi, pretimnākoši, mīloši mēs esam un spējam būt, cik daudz mēs spējam paši dot.. Sākotnēji pieņemt, iemīļot, rūpēties un sadzīvot. Patiesībā mēs katrs esam indivīds un, lai arī tuvas nācijas, tomēr – tik atšķirīgi! Sākot ar ikdienišķām lietām un sadzīvi līdz pat tradīcijām, kas ir mūsu Latvijas svētki un kā svētki tiek svinēti citur.
Mēs ieguvām ne tikai vēl vienu meitu, bet lieliskus draugus un sarunu biedrus – Evas īstos vecākus, dvīņumāsu un viņas draugus. Nu jau atmiņās atgriežoties liekas, ka katra diena tika izdzīvota īpaši un bija tik daudz prieka, smieklu, emociju, kuriozu un arī asaras. Varbūt tieši tāpēc šis gads ir tik īpašs un sirdī paliekošs, jo tik daudz emociju un notikumu tik īsā laikā – tas ir tā vērts!

Ar cieņu,
Dace