AFS programmu mērķis un būtība:


AFS programmas dalībnieka – skolēna – galvenais uzdevums un mērķis ir iemācīties adaptēties svešā vidē, iemācīties pieņemt citus cilvēkus, saprast viņu rīcības motīvus un cēloņus. Papildus šim mērķim nāk pārējie ieguvumi no programmas (valodas zināšanas, citas tautas kultūras iepazīšana, draugi, kontakti no visas pasaules, izglītība utml.). Dalībnieka pienākums ir censties adaptēties, iepazīt un saprast svešo.

— Uzņemošās ģimenes mērķis gluži tāpat ir adaptēties – pieņemt savā ģimenē cilvēku no citas valsts, saprast viņa uzvedības un rīcības cēloņus (kulturālās un personības atšķirības), iepazīstināt viņu ar savu kultūru un dzīvesveidu, iepazīties arī ar viņa pārstāvēto kultūru un personību. Ģimenes pienākums ir nodrošināt skolēnu ar dzīvesvietu un ēšanu, kā arī censties adaptēt skolēnu savās ikdienas gaitās un ģimenes dzīvē.

AFS organizācijas mērķis ir nodrošināt cilvēkiem pasaulē iespēju mācīties adaptēties un mācīties saprast un pieņemt citādo, tādējādi veicinot starptautisku mieru un sadraudzību starp valstīm un cilvēkiem. Organizācija to nodrošina, tehniski veicot savu pienākumu. AFS organizācijas pienākums ir atrast dalībniekam dzīvesvietu ģimenē, atrast skolu, kā arī veicināt pozitīvu pieredzi dalībniekiem,sniedzot nepieciešamo atbalstu apmaiņas programmas laikā (kontaktpersona, orientācijas nometnes).

MĒRĶIS – adaptācija un savstarpējā sapratne – ir sasniegts tad, kad abas puses (ģimene un skolēns) jūtas labi viens otra sabiedrībā, spēj pieņemt viens otra dzīvesstilu un nejust no tā nepatīkamas neērtības.
Pieredze rāda, ka vislabāk to var sasniegt izrunājoties tieši un atklāti iesaistītajām pusēm.

Parasti konflikti rodas pārpratumu rezultātā – tādēļ, ka gan ģimene, gan skolēns viens otra teikto un rīcību interpretē pēc savas saprašanas (visbiežāk – tieši tādēļ, ka katrs nāk no savas kultūras, kad atšķiras gan audzināšana, gan tādas nianses kā žesti un atbildes reakcijas). Biežākais iemesls adaptācijas problēmām ir abu pušu neizrunāšanās par sāpīgajiem jautājumiem atklāti vienam ar otru. Izrunāties bieži traucē lepnums, kauns, kautrība u.c. rakstura īpašības, kas piemīt gan ģimenei, gan skolēnam. Svarīgs traucēklis ir fakts, ka cilvēki visbiežāk savu interpretāciju par otru pieņem par realitāti un, pamatojoties uz maldīgiem priekšstatiem, veido savu viedokli par otru cilvēku un viņa rīcības motīviem. Īpaši izteikti tas ir starpkultūru saskarsmē.

Vai nav interesanti, ka nevis valoda, kultūra vai globāli notikumi, bet tieši ikdienas adaptācijas problēmas ir 90% no AFS programmu dalībnieku grūtību iemesliem? To piedzīvo visi dalībnieki un tieši katra paša ziņā ir – kā tikt ar tām galā. AFS darbinieki piedāvā savu konsultāciju un ieteikumus, kā risināt problēmas, tomēr AFS nevar atrisināt cilvēku savstarpējās problēmas viņu vietā. Tikšana galā ar šo uzdevumu ir programmu dalībnieku lielākais ieguvums no programmas, pamats, uz kura būvēt turpmāko dzīvi citā kvalitātē.